Cēsu nosaukums pirmo reizi minēts 1206. g. Indriķa hronikā, bet pilsētas pirmsākumi meklējami Riekstu kalnā, kur 11. – 13. gs. atradusies vendu koka pils. Vendu vārds devis pilsētai vācisko nosaukumu Wenden. Ap 1209. g. vācu bruņinieki sāka celt mūra pili, kas kļuva par ordeņa zemju pārvaldes centru Livonijā. No 1239. līdz 1561. g. tajā atradās Livonijas ordeņa mestru rezidence. Vēstures dokumentos Cēsis kā pilsēta pirmo reizi minēta 1323. g. To apjoza nocietinājumu mūris ar pieciem vārtiem un astoņiem torņiem. Izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ 14. gs. beigās – 15. gs sākumā Cēsis ieņēma arvien nozīmīgāku vietu tirdzniecībā, kļūstot par Hanzas savienības locekli.

Padomju laikos ar viduslaiku dvesmu apvītās Cēsis bija populārs tūrisma objekts. Arī mūsdienās Cēsis tūristus piesaista ar savu viduslaiku apbūvi un viduslaiku izjūtām. Šī ir viena no vecākajām pilsētām Latvijā, kurā no viduslaikiem saglabājies sākotnējais ielu tīkls, nocietinājumu mūru fragmenti, kā arī senākās mūra celtnes Ziemeļvidzemē – Livonijas ordeņa pils un Sv. Jāņa baznīca.

! Izmantotās fotogrāfijas ir citu autoru darbi.